Ir četri galvenie darba atkarības iespējamo seku aspekti:

• indivīds (piemēram, nāve, ieskaitot pašnāvību, garīgās un fiziskās veselības problēmas, tostarp izdegšana, zemāka dzīves kvalitāte, zemāka laime)
• sociālās (piemēram, ģimenes problēmas, no darba atkarīgu vecāku bērnu uzvedības un emocionālās problēmas, konflikti ar kolēģiem, neefektīva no darba atkarīgo vadītāju vadība darbā, no darba atkarīgas personas nāves sekas)
• darba saņēmēji (piemēram, slikta darba kvalitāte, kļūdas darbā, piemēram, ārstu kļūdas, kas ir atkarīgi no darba un izdegšana)
• ekonomisks (piemēram, veselības aprūpes izmaksas, samazināta produktivitāte) 

Lielākajai daļai pieejamo datu ir korelācijas raksturs un tie parāda saistību starp darba atkarību un iespējamām negatīvām sekām. Tomēr daži prospektīvi vai garengriezuma pētījumi liecina par gadījuma rakstura atkarības no darba lomu funkcionālos traucējumos. Tos atbalsta gadījumu izpēte un klīniskā literatūra par terapeitiskās iejaukšanās starp personām, kuras ir atkarīgas no darba, tostarp ziņojumi no klīniskās arodmedicīnas iestādes. Tomēr, lai noteiktu, cik lielā mērā atkarība no darba veicina negatīvas sekas, ir nepieciešami plašāki perspektīvi epidemioloģiskie pētījumi. Tāpat trūkst sistemātisku pētījumu par darba atkarības ekonomiskajām izmaksām. Lielākā daļa datu ir netieši un iegūti no aprēķiniem lielas darba slodzes izmaksas, kā arī ar darbu saistīts stress, depresija vai izdegšana vai obsesīvi kompulsīvo personības traucējumu veselības aprūpes izmaksu aprēķini.

INDIVIDUĀLĀS SEKAS

SOCIĀLĀS SEKAS

DARBA SAŅĒMĒJI

EKONOMISKĀS SEKAS

Lielākā daļa datu par iespējamām darba atkarības ekonomiskajām izmaksām ir netieši un nāk no aplēsēm lielas darba slodzes izmaksas, kā arī ar darbu saistīts stress, depresija vai izdegšana vai obsesīvi kompulsīvo personības traucējumu (OCPD) veselības aprūpes izmaksu aprēķini. Pamatotus bruto aprēķinus var veikt, pamatojoties uz konstatētajiem faktiem:

• liela darba slodze un profesionālais stress ir fiziskās un garīgās veselības problēmu riska faktori
• izdegšana ir saistīta ar sliktāku veselību
• darba atkarība ir cieši saistīta ar lielu slodzi, darba stresu un izdegšanu
• OCPD ir saistīta ar profesionālo stresu, izdegšanu un depresiju
• OCPD ir cieši saistīta ar atkarību no darba

Tāpēc sekojošs ģenerālis saistība starp darba atkarību un globālo slimību slogu kopā ar tā sociāli ekonomiskajām izmaksām var sagaidīt:

atkarība no darba => liela darba slodze un profesionālais stress => sekas veselībai/sociāli ekonomiskās izmaksas

Ja tiek iekļauta OCDP kā darba atkarības riska faktora loma un izdegšanas loma slikti pārvaldīta stresa darba rezultātā, cēloņsakarības ķēde var būt:

OCPD => atkarība no darba => liela slodze un profesionālais stress => izdegšana => sekas veselībai/sociāli ekonomiskās izmaksas

Pašlaik ir nepieciešams vairāk pētījumu par saistību starp OCPD un darba atkarību, kā arī to ietekmi uz negatīvajām sekām. Tāpat vairāk jāprecizē saikne starp izdegšanu un sliktu veselību. 

Tomēr, pamatojoties uz šiem pieņēmumiem un pieejamajiem datiem, var sagaidīt, ka atkarība no darba ir galvenais sociāli ekonomisko izmaksu avots rūpnieciski attīstītajās valstīs, jo: 

• ar veselību saistīta prombūtne darbā,
• veselības aprūpes izmaksas,
• samazināta produktivitāte.

Depresija, kas saistīta ar profesionālo stresu

Depresija ir viens no biežākajiem darba nespējas cēloņiem rūpnieciski attīstītajās valstīs.

Pašreizējās aplēstās depresijas izmaksas saistībā ar stresu darbā Eiropas Savienībā ir 617 miljardi eiro gadā, kas ir vairāk nekā vairuma Eiropas valstu iekšzemes kopprodukts (IKP). 

Obsesīvi kompulsīvi personības traucējumi

Obsesīvi-kompulsīvi personības traucējumi (OCPD; DSM klasifikācija) vai anankastiskie personības traucējumi (APD; ICD klasifikācija) ir visizplatītākie personības traucējumi vispārējā populācijā (3%–8%) un ambulatoro pacientu grupās. Ir identificēts, ka OCPD/APD rada lielākais ekonomiskais slogs starp personības traucējumiem tiešo medicīnisko izmaksu un produktivitātes zudumu ziņā, pat pārsniedzot robežas personības traucējumu (BPD) izmaksas. Turklāt pacienti ar personības traucējumiem ir plašāka vēsture psihiatriskās ambulatorās, stacionārās un psihofarmakoloģiskās ārstēšanas, salīdzinot ar pacientiem ar smagu depresiju.

Somijas pētījums parādīja, ka 50% vīriešu un 28% sieviešu ar pirmo depresijas epizodi starp nodarbinātajām personām, kas tika pieņemtas darbā no arodveselības aprūpes vienībām, tika diagnosticēta OCPD/APD. Tas atbilst ietekmes lielumiem, kas norādīti attiecībām starp OCPD/APD un izdegšana. 

Sirds un asinsvadu slimības un citas veselības problēmas

Starp tiem ir neiropsihiski traucējumi un neinfekcijas slimības, piemēram, sirds un asinsvadu slimības (CVD) un diabēts. galvenie globālā slimību sloga cēloņi. Viņu kopējās izmaksas, kas saistītas ar stresu darbā, ir vairāk nekā satraucošas, un otrā visdārgākā kategorija ir CVD.